Ar ko atšķiras vīna šķirnes no ēdamām jeb galda vīnogu šķirnēm?
Kvalitatīvu un veselībai labvēlīgu labu dabīgo vīnu no vīndarīšanai nepiemērotām šķirnēm un bojātām ogām iegūt nav iespējams. Sekojiet mūsu tālākajām norādēm, kā augstas kvalitātes dabīgā vīna gatavošana un raudzēšana ir īstenojama mājas apstākļos, skatīt sadaļu – Mājas vīna gatavošana un vīna receptes sastādīšana.
Kas jāzin par vīndarīšanu
Pirms ķerties pie vīna gatavošanas, jāielāgo:
- no vīna šķirnes vīnogām var izspiest 60 – 80% sulas, bet no galda šķirnes ogām tikai 40 – 50%
- ogām pie novākšanas jāuzkrāj vismaz 20% cukura. No šiem 20% vīnogu sulā esošā cukura izrūgst ap 10% alkohola. Tas ir minimums, kas ir vajadzīgs, lai vīns būtu noturīgs, stabils
- vīna vīnogu šķirnes ogu mizas satur daudz miecvielu, tādēļ ogām ir izteiktāka garša. Ogas izmēram un izskatam ir mazāka nozīme, lai gan, jo mazākas ogas, jo vairāk ir miziņu, kas piedod vīnam izteiktāku garšas buķeti
Kritēriji, pēc kuriem nosaka vīnogu šķirnes piemērotību vīndarīšanai
- vīna šķirnes vīnogas uzkrāj cukura daudzumu no 18 – 23% un vairāk
- skābes saturam ir jābūt robežās no 6 – 8gr/l
- ogās ir lielāka miecvielu un aromātisko vielu klātbūtne
- laba ziemcietība, izturīgas pret slimībām, agrīnas (veģetācijas periods no 110 – 120 dienām) un pietiekoši ražīgas
Par perspektīvākajām vīnogu šķirnēm vīna darīšanai Latvijā iesakām sekojošas šķirnes: Tērvetes Zilā, Supaga, Solaris, Kristall.