Vīnogu kopšana ir ļoti svarīga labas vīnogu ražas iegūšanai. Piedāvājam informāciju, kā pareizi veikt vīnogu kopšanu, lai veicinātu gan lielu ķekaru veidošanos, gan regulētu vīnkoka augšanu.
Vīnkoka zaļās operācijas vasarā
Pie vīnkoka zaļajām operācijām pieder dzinumu izlaušana un uzsiešana, atlikušo dzinumu un pazarīšu galotņošana, lapu retināšana, ziedķekaru normēšana.
Šīs operācijas ir nepieciešamas, lai vīnkoka izstrādātās barības vielas novirzītu ražas veidošanai un mazāk tērētu nevajadzīgu dzinumu augšanai. Ja salīdzinām savvaļas vīnogu ar kultūrvīnogu, – savvaļas vīnkoks ražas veidošanai patērē ap 15 – 20% no izstrādātajām barības vielām, turpretī kultūrvīnkokam ražas veidošanai nepieciešams apmēram trīs reizes vairāk barības vielu.
Ar zaļajām operācijām, kas ir turpinājums dzinumu rudens apgriešanai, regulē dzinumu nobriešanu un ražas kvalitāti. Zaļās operācijas veic visa auga veģetācijas perioda laikā.
Dzinumu izlaušana
Vīnkoka dzinumu izlaušana ir pati svarīgākā un atbildīgākā operācija. Tā būtiski papildina vīnkoka apgriešanu un izlabo apgriešanas laikā pieļautās kļūdas, ļauj noteikt vīnkoka noslodzi ar ražu un dzinumiem, uzlabot vīnkoka izgaismojamību. Ja pavasara periodā sākoties attīstībai izlauž daļu dzinumu, tiek panākta atlikušo dzinumu spēcīgāka augšana.
Vīnkoka dzinumu izlaušanu veic divreiz. Pirmo izlaušanu veic tad, kad dzinumi sasniedz 2–3cm, otro – kad uz dzinuma ir redzams ziedķekars vai vīte. Uz aizstājējzara atstāj divus dzinumus, no kuriem zemākais (nākamā gada aizstājējzars) ir vērsts uz krūma ārpusi, bet otrs (nākamā gada augļzars) pumpurs vērsts uz krūma iekšpusi.
No augļzariem izlauž liekos dzinumus ievērojot tās normas, kas paredzētas šai šķirnei pēc vīnogu šķirņu apraksta. Parasti augļzara noslodze ir 2-10 pumpuri. Pirmkārt jāizlauž zari – dubultnieki, kuri aug no viena pumpura, vājie un neauglīgie dzinumi. Neauglīgos dzinumus nosaka pēc vītes parādīšanās uz tā – tas nozīmē, ka augstāk ziedķekars vairs neizaugs. Pie vīnkoka pārslodzes nākas dažus dzinumus ar ziedķekaru izlauzt, bet pie nepilnīgas noslodzes neauglīgos dzinumus nepieciešamas atstāt.
Dzinumi , kas izauguši no daudzgadīgās koksnes tiek izmantoti tikai vīnkoka atjaunināšanai. Tad izvēlas spēcīgāko, labāk izvietoto dzinumu, pārējie – jāizlauž.
Ziedķekaru normēšana
Ziedķekaru normēšana vissvarīgākā ir šķirnēm ar lieliem ķekariem un ogām un tādām augstražīgām šķirnēm, kā Kišmiš Zaporožskij, Flora, Viktorija, Arkadija, FVR-7-9, Rusbol, Serafimovskij un citām. Ja šīm šķirnēm neveic ziedķekaru normēšanu, tad uz viena zara var izaugt līdz pat 3-4 ziedķekariem. Vīnkoks tik lielu slodzi nevarēs iznest, līdz ar to ķekari būs mazi, ogas sīkas un ienāksies vēlu vai neienāksies vispār. Šādas vīnogas neatbilst patērētāja prasībām ne pēc izskata, ne garšas īpašībām. Ražas pārslodzes rezultātā nenobriedīs dzinumi, vīnkoka dzinumos pietiekošā daudzumā neuzkrāsies plastiskās vielas, samazināsies auga izturība pret nelabvēlīgiem ziemošanas apstākļiem.
Parādoties ziedķekariem tiek noteikta galējā vīnkoka ražas noslodze. Galda šķirnēm uz diviem trim auglīgiem dzinumiem atstāj vienu dzinumu bez ziedķekara. Lai iegūtu augstas kvalitātes vīnogu ķekarus, galda šķirnēm daļu ziedķekaru nepieciešams izlauzt. Lielogu vai lielu ķekaru (400-1000gr) šķirnēm uz viena dzinuma atstāj tikai vienu ķekaru. Atkarībā no šķirnes agrobioloģiskajām īpašībām, vīnkokam ar lieliem ķekariem (300-700gr) iesaka atstāt 12-15 ziedķekarus, bet apm. 20 ziedķekarus atstāj šķirnēm ar 200-300gr ķekariem . Vīnogu šķirnēm ar 100-200gr ķekariem atstāj ap 30 ziedķekariem.
Sīkogu šķirnēm ar maziem (100-200gr) ķekariem ražu nenormē. Tām ziedķekaru skaitu regulē ar dzinumu izlaušanu.
Vislabākos rezultātus veicot ziedķekaru izlaušanu var panākt tad, ja ziedaizmetņu normēšana tiek veikta to ziedēšanas sākumā vai arī uzreiz pēc ziedēšanas. Vīnogu šķirnēm ar ļoti lieliem ķekariem, kā piemēram Kišmiš Zaporožskij, kuri ir līdz pat 40cm gari, ziedēšanas sākumā ziedaizmetnis jāsaīsina par 20-25%.
Jauno dzinumu uzsiešana un dzinumu galotņošana
Vīnkoka jauno dzinumu uzsiešana pasargā tos no vējā iedabības. Pareizs dzinumu izvietojums veicina optimālu gaismas piekļuvi tiem. Pieceļ ķekarus, lai tie neskartu zemi.
Dzinumu galotņošana ir viens no paņēmieniem, kā ietekmēt ogu un ķekaru kvalitāti, kā arī vīnkoka ražību. Jaunajos dzinumos pienākošās barības vielas vispirms tiek padotas uz augšējiem augšanas punktiem. Liela daļa plastisko vielu tiek patērētas dzinumu augšanai, bet ziedaizmetņu attīstībai barības vielas pietrūkst. Ar dzinumu galotņošanu tiek panākta vienmērīga barības vielu sadale no augšanas punkta uz ziedaizmetņiem.
Galotņošanu veic pirms ziedēšanas vai tās sākumā, kad dzinumam ir 10-14 lapas, ar ko iespējams panākt ražas pieaugumu par 10-30%. Jānokniebj ir tikai paša dzinuma galotne ar 1-2 mazattīstītām lapiņām.Rezultātā barības vielas vairāk pienāk ziedošajiem ziedķekariem, nodrošinot labāku ogu aizmešanos, pieaug ķekara svars un palielinās ražība ne tikai tekošajā, bet arī nākamajā gadā.
Pazarīšu galotņošana
Pazarīšu galotņošana – sānu dzinumu izlaušana vai galotņošana. Tie attīstās no zaļo dzinumu sānu jeb padusīšu pumpuriem. Ja pazarītēm ļauj nekontrolēti augt, tās negatīvi ietekmē vīnkoka stāvokli, lieki patērējot barības vielas un noēnojot ķekarus, uz tiem veidojas ziedaizmetņi, atņemot barības vielas galveno dzinumu ziedaizmetņu attīstībai. Pilnībā pazarītes nedrīkst izlauzt, jo nogalotņotas tās veicina labāku ziemojošo pumpuru nobriešanu.
Kāds ir galotņošanas mērķis? Panākt vīnkokā labus izgaismošanas apstākļus un papildus barības vielas galveno dzinumu apgādei. Tapēc pazarītes galotņo atstājot divas lapas. Galotņoto pazarīšu pumpuri ir spējīgi dot otrās paaudzes pazarītes, kuras izlaužamas pilnībā. Uz pazarēm var attīstīties ziedķekari, bet arī tie ir jāizlauž.
Vasaras laikā pazarīšu galotņošanu veic vairākas reizes. Ja pavasara vēlajās salnās cieš zaļie dzinumi, tad pazarītes nevajadzētu galotņot, jo no tām iespējams veidot jaunus dzinumus, kuri veicinās krūma attīstību un pat ražu, protams, mazu un ar novēlošanos.
Lapu retināšana
Vīnkoka lapu retināšana ir ķekarus aizsedzošo lapu noraušana. Ķekaru atbrīvošanu no lapām veic pakāpeniski, lai uz ogām neveidojas saules apdegumi. Ar lapu noraušanu panāk ātrāku ogu nogatavošanos, labāku ogu krāsošanos un vēdināšanu, kas profilaksei palīdz izvairīties no dažādu slimību attīstības uz ogām. Norauj vecās lapas zem un virs ķekara. To veic apmēram 20 dienas pirms ogu nogatavošanās.
Pēdējā dzinumu galotņošana
Pēdējā vīnogu dzinumu galotņošana tiek veikta augusta vidū. Ar šo operāciju panāk dzinumu kvalitatīvāku nobriešanu un labāku barības vielu pieplūdi ķekariem. Tas uzlabo plastisko vielu uzkrāšanos dzinumos, tiek paaugstināta dzinumu izturība pret nelabvēlīgiem ziemošanas apstākļiem. Apturot dzinumu augšanu, lapu izstrādātās barības vielas pieplūst vīnogu ķekariem, ogas nogatavojas ātrāk, tās kļūst lielākas, uzkrāj vairāk cukura. Pie galotņošanas virs pēdējā ķekara atstāj ne mazāk kā 8-12 lapas. Uz jaunajiem un vāji augošiem vīnkokiem, ar dzinumu garumu mazāku par 1,5m, galotņošanu neveic.