Kā izaudzēt saldas vīnogas

Man bieži cilvēki jautā, kā tikt pie saldām, garšīgām vīnogām? Esot pirkuši stādus vienā tirgū … otrā… Pārdevēji visi kā viens solījuši – ogas būšot saldas, lielas un nekas daudz nebūšot jādara! Arī segt pa ziemu nevajadzēšot. Bet, kad vīnkoks jau uzaudzis uz pusmāju, izrādās, ka vīnogas ir sīkas, skābas, ar asiem kauliņiem, kas neatdalās no recekļainā mīkstuma.

Kas ir nepareizi?

Pagājušā gadsimta 30-tajos gados Latvijā tika ievesta vīnogu šķirne „Alfa” no Amerikas. Tas ir Vitis labruska sugas vīnkoks ar augstu salcietību (-40°C) un ziemcietību, slimībizturību. Pēc būtības meženis, ar zemu ogu kvalitāti. Latvijas apstākļos „Alfai” ogas neienākas, jo veģetācijas periods (no pumpuru plaukšanas līdz nogatavojas ogas) ir 140 dienas. Latvijas apstākļos der šķirnes ar veģetācijas periodu līdz 120 dienas. Vidzemes ziemeļu daļā 100-110 dienas. Lai arī karstās vasarās cukura saturs vīnogās var sasniegt 16% (nekopjot tikai 11%), skābes daudzums ir ļoti augsts,- 22gr/l un lielāks, kas padara šīs ogas praktiski neēdamas. Vitis labrusca sugas vīnogām ir specifiska garša, ko bieži dēvē par Izabellas garšu, jo Moldāvijā, Dienvidu Ukrainā un dienvidu Krievijā aug Alfas tuva radiniece Vitis labrusca sugas vīnogu šķirne „Izabella”. Padomju laikos tur tā bija izplatīta vīnogu šķirne, auga uz katras mājas. Atšķirība ir tāda, ka dienvidos šis meženis paspēja nogatavoties un skābe nokritās līdz 7-9gr/l. No šīs šķirnes tika ražoti vīni ar tādu pašu nosaukumu „Izabella”. Un tā šķirne „Alfa” radīja nepareizu priekšstatu par vīnogām kāds ir vēl šodien. Tajā pat laikā (1936. gadā) Sabiles vīnakalnā iestādīja tiem laikiem izcilas Vitis vinifera sugas vīnogas kā Burgundas zilās, Gutadels baltais, Malengra agrais un daudzas citas.
Gāja laiks… un P. Sukatnieks, izsējot nezināmas izcelsmes Vitis labruska sugas sēklas, ieguva vīnogu šķirni Dvietes Zilā. 50-tajos gados Dvietē esot bijis 0.5ha ar šīm vīnogām. Ziemcietība -35°C, ogu kvalitāte zema. Mana pieredze ar šo šķirni ir tāda – tā aug mežonīgi, ogas neēdamas, der apzaļumošanai. Tā sākās Latvijas vīnogas ceļš.

1950-1969. gadam P. Sukatnieks izveidoja vēl tādas vīnogu šķirnes kā Zilga, Supaga, Sukribe, Veldze, Spulga, Guna, Meda Veina, Lauma, Rītausma un citas. Visas šķirnes un hibrīdi, kas iegūti, krustojot V. vinifera ar V.labruska un V.amurensis ir vidējas vai zemas kvalitātes. Šajā grupā ietilpst visas P. Sukatnieka, A. Fazekaša, A. Gaiļunas (Lietuva), Krievijā Mičurinskas institūtā izveidotās vīnogu šķirnes (Dr. Biol. G. Vēsmiņš raksts „Stādam vīnogas”). Šo šķirņu vīnogas ir ar biezu nesaēdamu mizu, mīkstums recekļains, kauliņi neatdalās no mīkstuma, izteiktu garšu un aromātu. Ogas satur daudz miecvielu (kā mežāboli). Pagaršojot vienu ogu, liekas patīkama, bet apēdot ķekaru, muti savelk un mēle paliek jēla. Pēdējos gados ir pierādījies, ka šo vīnkoku slimībizturība ir zema. Līdz ar to neder arī apzaļumošanai.
Jau sen selekcionāri visā pasaulē, lai iegūtu deserta vīnogas, V. Labruska sugu vīnogu selekcijai neizmanto vai izmanto ļoti minimāli. Tātad skaidrs, ka iestādot šo sugu vīnkokus, ogas nekad nebūs pietiekami labas ēšanai. Kāpēc dažas stādaudzētavas piedāvā tieši šo vīnogu stādus kā galda vīnogas? Tas lai paliek uz viņu sirdsapziņas.

  • Izplatītākās A. Fazekaša veidotās vīnogu šķirnes : Gauja, Faze, Edīte, Zanda.
  • A.Gaiļunas radītās šķirnes: Varduva, Jodkrante, Palanga, Sēle, Jodupe, Jadviga, Liepsna un citas.

V. Labruska vīnkokus ir viegli pavairot, līdz ar to šo vīnogu stādus var iegādāties visos tirdziņos… Bet būtiskākais ir tas, ka bieži stādu piedāvājumos neatdala šos mežeņus no kultūrvīnogām (Vitis vinifera). Savukārt stādu pircējs apjūk piedāvājumā un izvēlas pēc krāsas un ziemcietības. Brīnumi nenotiek. Jo augstāka šķirnes ziemcietība, jo zemāka ogu kvalitāte, un otrādi. Vēlaties izcilas vīnogas, jārēķinās, ka uz ziemu tās ir jāpiesedz.

Kuras tad ir tās saldās vīnogas?

Tās ir jāmeklē starp Eiropas V. vinifera šķirņu un to krustojumu ar sarežģītiem starpsugu hibrīdiem. Latvijā šādas ir izveidojis G. Vēsmiņš. Nu jau populāras vīnogu šķirnes, kā Dovga, Cīravas agrā un citas. Tās ir visagrākās vīnogu šķirnes, ogas dārzā Kroņaucē ienākas ap 5. augustu. Vīnogas ļoti saldas (skābes saturs tikai 4-5gr/l), plānu miziņu, sēklas ēdot nejūt, muskata garša (tradicionāla vīnogu garša).

Tāpat šos jaunos krustojumus veic J. Potapenko vārdā nosauktais Krievijas zinātniski –pētnieciskais vīnkopības un vīndarīšanas institūts pilsētā Novočerkaskā, kā arī citos vīnkopības institūtos Odesā, Kišiņevā un citur. Šis selekcijas darbs tika aizsākts pagājušā gadsimta beigās. Šodien šīs vīnogu šķirnes ar izcilu ogu kvalitāti, kā Beloje Čudo, Karmakod, Rusbol, Kišmiš Zaporožskij, Vostorg Idealnij, Denal, Flora, Timur, Arkadija, Viktorija, Natalija un daudzas citas labi aug Latvijas apstākļos. Par stādīšanas vietas izvēli lasīt šeit http://www.vinogudarzs.lv/vinogu-audzesana/vinogu-stadisanas-vieta/
Mēs jau 15 gadus piedāvājam vissaldāko vīnogu šķirņu stādus un konsultācijas par audzēšanu. Mums ir pieredze un zināšanas.
Lai izaugtu spēcīgs un ražīgs vīnkoks, jāiegādājas labs vīnogu stāds. Kāds ir kvalitatīvs vīnogu stāds, lasīt šeit http://www.vinogudarzs.lv/vinogu-stadi/
Tālrunis vīnogu stādu pasūtījumiem 28 609 399.
Agronoms Edgars Zihmanis

Comments are closed.