Vīnogu Dārzs

Vīnogu audzēšana

 

vinogu stadi  Ekoloģiski tīras lielogu vīnogas var iegādāties tikai Vīnogu Dārzā!

Kā mūs var atrast

 

 

Jūs esiet šeit: Vīnogu audzēšana --> Ziemcietība un salcietība

Vīnkoku ziemcietība un salcietība

 

Ziemcietība


Ko mēs saprotam ar vārdiem vīnogu ziemcietība. Tā ir vīnkoka spēja pretoties ziemas apstākļiem - spēcīgam salam, izžūšanai, atkušņiem un citiem nelabvēlīgiem faktoriem.

 

Ko nozīmē salcietība -25°C


Tas nozīmē, ka katrai vīnkoka šķirnei piemīt ģenētiski mantota spēja pretoties noteiktai zemas temperatūras ietekmei. Temperatūras robeža, pie kuras sākas pumpuru izsalšana, ir kritiskā robeža.

Pēc šķirnes aprakstā minētās "mīnus" kritiskās temperatūras atzīmes nosaka šīs šķirnes audzēšanu konkrētajā klimatiskajā zonā un to, vai augs ziemā ir jāpiesedz, vai tomēr jāaudzē siltumnīcā. Vīnkokam augot plēves siltumnīcā, tā salcietība ir par apmēram 3 - 4°C augstāka nekā laukā.

Galveno lomu vīnkoka ziemcietībā spēlē uzkrātais rezerves barības vielu daudzums krūmā - zaros, daudzgadīgajā koksnē un saknē. Ziemcietība ir atkarīga no vīnkoka izveidotās formas, ražas noslodzes, pielietotās agrotehnikas, zaļās masas veselības stāvokļa un laika apstākļiem. Bagātīgāks barības vielu uzkrājums būs tiem vīnkokiem, kuriem ir lielākas daudzgadīgās koksnes rezerves.

Iestājoties rudenim, vīnkoka fizioloģiskie procesi tiek novirzīti, lai sagatavotos ziemai. Auga plastiskās vielas no augšējām krūma daļām pārvietojas uz zemākām. Notiek dzinumu nobriešana - tie krāsojas gaiši brūnā krāsā, mazliet zarus paliecot, tie krakšķ.
Dzinumu nobriešana sākas no stumbra un virzās uz augšu. Zaru nobriešanas periodā ogļhidrāti tajos pārveidojas cietē, kura kristāliskā veidā saista šķidrumu un pie zemām temperatūrām nepieļauj olbaltumvielu sarecēšanu. Šo bioķīmisko procesu rezultātā vīnkoks tiek norūdīts, paaugstinot ziemcietību.
Savukārt, ja strauji uznāk liels aukstums, ogļhidrāti nepaspēj pāriet cietē, tie sasalst. Kā zināms, ūdens sasalstot izplešas un saplēš šūnu apvalkus, radot zaros mikroplaisas. Rezultātā strauji krītas vīnkoka ziemcietība.

Tātad ir skaidrs, ka vīnkoka salcietību paaugstināt nevar, bet audzētājam jādara viss nepieciešamais, lai tam saglabātos ģenētiski mantotā salcietība. Kā to paveikt? Ir jāpaaugstina vīnkoka ziemcietība.

 

Kas būtu jādara, lai paaugstinātu ziemcietību

1. Nepieciešamas regulēt dzinumu skaitu un garumu. Ja dzinumi ir atstāti par daudz, tie slikti nobriedīs un nepārziemos (skatīt sadaļu Vīnogu kopšana).

2. Jānormē un savlaicīgi jānoņem raža. Ar ražu pārslogoti vīnkoki ziemošanas stadijā ieies novārguši.

3. Vīnkokam ir jābūt veselam, zari nedrīkst būt noēnoti. Ja krūms slimības dēļ ir zaudējis lapas, vai zari nav izgaismoti, tie nonobriest.

4. Slāpekļa minerālmēslus vīnkokam drīkst dot tikai auga veģetācijas pirmajā pusē. Nedrīkst aizmirst, ka pietiekošs fosfora un kālija saturs augsnē paaugstina dzinumu nobriešanu un līdz ar to arī paaugstina ziemcietību.

5. Rudenī jānovērtē vīnkoki un atkarībā no nepieciešamības un laika apstākļiem jāveic to piesegšanu.


Esmu runājis ar cilvēkiem, kuriem ir nosalusi Latvijā tik daudz stādītā vīnogu šķirne Zilga (šai šķirnei salcietība ir -35 - 40°C robežās ). Latvijā Zilga var izsalt tikai tad, ja netiek ievēroti iepriekš minētie ziemcietības paaugstināšanas pasākumi.

Nobeigumā vēl gribu teikt, ka pareizi kopts vīnkoks ir tikpat sala izturīgs kā skaistāko un garšīgāko saldo ķiršu un bumbieru šķirnes. Bez tam vīnogu audzētājiem jāņem vērā, ka daudz bīstamākas par ziemas salu vīnkokam ir vēlās pavasara salnas.

 

 


vīnkoka ziemcietība, salcietībaKontakti | Sitemap|

Copyright ©2008 www.VinoguDarzs.lv   All rights reserved