Vīnogu dārzs

Jūs esiet šeit: Vīnogu audzēšana --> Vīnogulāju slimības

Vīnogulāju slimības un to pazīmes

Izplatītākās vīnogu slimības

Neīstā miltrasa attīstās lietainā laikā, kad vidējā diennakts temperatūra ir augstāka par 13°C. Lapas virspusē parādās dzelteni, taukaini plankumi. Īsā laikā plankumi gūst brūnu nokrāsu, kas pārņem visu lapu un lapa iet bojā. Tajā pašā laikā inficētās lapas apakšpuse, kā arī negatavās ogas pārklājas ar baltu apsarmi. Infekcija pārziemo uz inficētajām, nobirušajām lapām.

 

Pelēkā puve parādās mitrā un siltā laikā, kad sāk nogatavoties ogas. Blīvos ķekaros uz ogām parādās plaisas, uz kurām attīstās pelēka apsarme. Pelēkās puves simptoni uz lapām ir mitri, brūnganpelēki plankumi ar pelēku apsarmi. Puves bojātās ogas no ķekara ir jāizgriež. Pelēkās puves ierosinātājsēnīte pārziemo un saglabājas augsnē.

Īstā miltrasa attīstās sausā un karstā laikā pie gaisa mitruma 70-90%, gaisa temperatūra 20°C un augstāka. Visbiežāk slimība redzama lapas abās pusēs – pelēkbalta apsarme. Ziedneši, ķekari ar ogām līdz zirņa lielumam, jaunie dzinumi,- izskatās it kā nobērti ar pelniem vai miltiem. Ogas sasprēgā, redzamas sēklas. Slimība ātri progresē, visu augu pārklāj pelēkbrūna pelējuma kārta, jūtams siļķu aromāts. Īstās miltrasas sēņu sporas pārziemo uz jaunajiem dzinumiem un zem pumpuru zvīņām.

Bakteriālā vēža ierosinātājs augā iekļūst pa vīnogulāju koksnes bojājumu vietām, kas rodas, pirmkārt, nepareizi apgriežot, pieliecot vīnkokus, otrkārt – sala bojājumu vietās. Uz vecās koksnes attīstās dažādas formas izaugumi, krāsa - no gaiši zaļas līdz tumši brūnai. Bakteriālā vēža skartais zars jāizgriež, lai slimības sporas nevarētu izplatīties tālāk. Ja bakteriālais vēzis ir attīstījies uz vīnkoka sakņu kakla, vīnogulājs ir jālikvidē.