Vīnogu Dārzs

Vīnogu audzēšana

 

vinogu stadi  Ekoloģiski tīras bezsēklu un lielogu vīnogas.

Kā mūs var atrast

 

 

Jūs esiet šeit: Vīnogu audzēšana --> Vīnogu audzēšana laukā 2010.g.

Vīnogu audzēšana laukā - 2010.gada rezultātu apkopojums

2010. gada sezona „Vīnogu Dārzā”

Kaut arī 2009/2010.gada ziema bija ļoti auksta un temperatūra pazeminājās līdz -32°C laukā un -29°C neapkurinātā stikla siltumnīcā, vīnkoki laukā pārziemoja par 100% un deva labu ražu. Priecē, ka vīnogas labi pārcieš Latvijas ziemas.

Karmakod laukāLielais sniega segas biezums laukā pasargāja vīnkokus no sala -- 1cm sniega pasargā par -1°C.

Vīnogu šķirne Karmakod

Tieši šī iemesla dēļ jaunās lielogu un bezsēklu vīnogu šķirnes, ko audzē Vīnogu Dārzs, audzē arī Piemaskavā un Sibīrijā.

Siltumnīcā cieta dažas šķirnes - tās, kuras jau bija paredzēts likvidēt. Savukārt jāpiezīmē, ka siltumnīcā bija ilgstošs kailsals.

Neskatoties uz vēlo un auksto pavasari (Zemgalē pavasaris kavējās par divām nedēļām), vīnogu raža bija laba. Interesanti, ka Vidzemē pavasara iestāšanās un temperatūra bija kā ierasts. Līdz ar to vēl jūlija sākumā vīnogu attīstības fāze dažādos Latvijas reģionos bija līdzīga.

Dovga laukā
Labu efektu maijā nodrošināja vīnkoku piesegšana ar plēvi vai balto agrotīklu, kas deva papildus siltumu, kā arī pasargāja no aukstām vēja brāzmām.

Vīnogu šķirne Dovga

Šādu segumu var turēt līdz pat laikam, kad beidzas salnu periods - apmēram līdz jūnija sākumam.

Jūlija pirmajā dekādē paaugstinājās gaisa temperatūra un sasniedza +30°C.

Vīnogas atguva nokavēto un auga īpaši spēcīgi.

Karsts un nokrišņiem bagāts laiks saglabājās līdz pat augusta vidum, kad temperatūra pazeminājās zem augusta normas.

Nezināmā laukāLīdz ar to varētu teikt, ka gads nebija īpaši labvēlīgs vīnogu augšanai, jo vasara bija salīdzinoši īsa, kā arī karstā un mitrā gaisa ietekmē nekoptos vīnogulājos veidojās infekcijas perēkļi.

Vīnogu šķirne Nezināmā

Attīstījās ne tikai īstā miltrasa, bet arī dienvidu klimatam raksturīga slimība - neīstā miltrasa.

Izteikti slimoja visas P. Sukatnieka, G. Gaiļunas selekcionētās, kā arī vecākās paaudzes Krievijas un Eiropas selekcionāru izveidotās vīnogu šķirnes. Bija ļoti daudz cilvēku, kuri griezās pie manis pēc padoma.

cīravas agrā laukā

Apmeklēju tādus dārzus, kuros augusta beigās vīnkokiem vairs nebija nevienas slimību neskartas lapas!
Šādu augu ziemošanas spējas ir uz zemākās robežas.

Vīnogu šķirne Cīravas Agrā

Interesanti, ka apmeklējot vīnogu dārzus pie lietuviešu kolēģiem, aina bija vēl briesmīgāka - neīstā miltrasa bija pārņēmusi visus vīnogulājus!

Tam ir vienkāršs izskaidrojums – lietuvieši ieved potētos vīnogu stādus no Polijas un Vācijas un kopā ar tiem arī iespējamās infekcijas un vīnkoku lielāko pasaules biedu - kaitēkli fillokseru.

Kāda situācija bija „Vīnogu Dārzā”?

Laukā audzētajām jaunajām lielogu un bezsēklu vīnogām infekcijas pazīmju nebija vispār (izņemot šķirni KarMaKod, kurai tika bojātas 20-30% lapu, slimībizturība ir 3,5 balles). Liepājas Dzintaram, Dovgai un Cīravas Agrajai uz lapām parādījās tikai mazi brūni punktiņi.
Siltumnīcā uz dažiem augiem īstās miltrasas infekcijas pazīmes parādījās septembrī, kad raža jau bija novākta un dzinumi nobrieduši.

Natālija laukāJāņem vērā, ka vīnkoki ne laukā ne siltumnīcā netika apstrādāti ar augu aizsardzības līdzekļiem (sīkāk par to skatīt sadaļās vīnogu audzēšana un vīnogulāju slimības).

Vīnogu šķirne Natālija

Protams, ka karstais laiks izraisīja spēcīgu vīnogu augšanu, līdz ar to bija daudz darba pie kopšanas - tas ir: augšanas ierobežošanas (skatīt vīnogu audzēšana un vīnogu kopšana).

Tālāk komentēšu sīkāk tās lauka vīnogu šķirnes, kuras izcēlās uz pārējo fona un parādīja sevi no labākās puses.

arkādija laukāNeskatoties uz vēso laiku vīnogu ziedēšanas periodā, laukā vīnogas apputeksnējās labāk nekā siltumnīcā, jo siltumnīcā vīnogas ziedēja agrāk, kad temperatūra bija vēl pieticīgāka un praktiski nebija vēl manāma kukaiņu - bišu, kameņu un citu ziedu apputeksnētāju pārvietošnās.

Vīnogu šķirne Arkādija

2010.gada 12. augustā degustējām pirmās vīnogas – Cīravas Agrā un Dovga. Ķekari tām ir ļoti skaisti, koniski, ar muskata garšu, plānu miziņu.

Pāris dienu vēlāk nogatavojās Elegant Sverhraņij, kam ogas ir lielākas, ar muskata garšu un kraukšķīgu miziņu. Tām sekoja Liepājas Dzintars.

Cīravas Agrā, Dovga un Liepājas Dzintars ir visagrākās vīnogu šķirnes Latvijā. Šīm šķirnēm piemīt tāda pat īpašība kā āboliem „Baltais Dzidrais” - kā ir gatavi, tā nekvējoties jārealizē. Laicīgi nenovācot, ogas pārklājas ar sīkiem brūniem punktiņiem sabojājot to izskatu, kā arī pievilinot lapsenes un mušas.

Flora laukāAugusta beigās ogas bija ienākušās šķirnēm Beloje Čudo, Flora, Kristall, Guna, Kokl Belij, Timur Rozovij, Natalija un citām.

Beloje Čudo – lielas, saldas, bet nevienāda izmēra ogas. Labi ražo.

Vīnogu šķirne Flora

Flora – ogas lielas, ķekari ap 800gr. Izlīdzināti. Ogas, kuras izcēlās ar skaistu izskatu un labu garšu.
Natalija – viena no agrākajām zilajām galda vīnogu šķirnēm. Izcila garša. Kompakti, koniski ķekari.

Novij Podarok Zaporožju laukāSeptembra sākumā nogatavojās Kišmiš Zaparožskij, Rilain Pink Seedless, Supaga un citas, bet septembra otrās dekādes sākumā ar ogu un ķekaru lielumu pārsteidza vīnogu šķirnes Novij Podarok Zaparožju, Arkadija un PZA-8-11!

Novij Podarok Zaparožju – vislielākie ķekari laukā šogad -1,2kg. Ogas lielas kraukšķīgas.
Tik iespaidīga raža nebija pat siltumnīcā.

Vīnogu šķirne Novij Podarok Zaporožju

PZA 8-11Arkadija - lai arī iedalīta kā siltumnīcu šķirne, ogu ienākšanās laiks ir vidējs. Ogas ļoti garšīgas, olveida, lielas. Ķekari pa 1kg.

PZA-8-11 – izcēlās ar ļoti lielu ražību (ap 5kg no vīnkoka trešajā audzēšanas gadā).

Vīnogu šķirne PZA-8-11

Tik liela raža vēl tikai bija vīnogu šķirnei Nezināmā.

Laukā vēl paspēja ienākties arī vīnogu šķirne Denal – ķekari iespaidīgi, ogas ovālas ar dzelteni rozā iedegumu. Šo šķirni iesaku audzēt pie dienvidu sienas vai siltumnīcā. Interesanti, ka ogu un ķekaru lielums laukā un siltumnīcā neatšķīrās. Vienīgi laukā ogas bija ar izteiktāku garšu, vienvārdu sakot - garšīgākas. Denal laukā

Vīnogu šķirne Denal

 

 

 

 

 

 

 

 

 

dārziSitemap|

Copyright ©2008 www.VinoguDarzs.lv   All rights reserved