Vīnogu Dārzs

Vīnogu audzēšana

 

vinogu stadi  Ekoloģiski tīras bezsēklu un lielogu vīnogas.

Kā mūs var atrast

 

 

Jūs esiet šeit: Vīnogu audzēšana --> Lielogu vīnogu šķirņu stādīšanas vietas izvēle

Jaunāko lielogu vīnogu šķirņu stādīšanas vietas izvēle


Latvijā pieaug interese par vīnogu audzēšanu, bet ne tāpēc, ka izteikti siltāks ir palicis Latvijas klimats, jo reizi pa reizei aukstums tomēr atgriežas.
Noslēpuma atrisinājums ir meklējams pavisam citur - neatlaidīgas, mērķtiecīgas selekcijas un atlases darbu rezultātā cilvēks ir pārveidojis vīnkoka dabu, panākot to, ka tagad arī ziemeļu apgabali var lepoties ar pašu audzētām lielogu vīnogām. Vīnkopji ir labāk iepazinuši gan dabu, gan vīnkoku īpašības un iemācījušies tās ietekmēt sev labvēlīgā virzienā. Kopts vīnkoks ir tikpat sala izturīgs kā skaistāko un garšīgāko saldo ķiršu un bumbieru šķirnes.

Siltums, mitrums un gaisma

Vīnogu augšanas un ražošanas nodrošināšanai ir svarīgs siltums, mitrums un gaisma.
Lai pārliecinātos, vai Latvijas siltums lielogu vīnogai ir pietiekams, vispirms ir jānoskaidro aktīvo temperatūru summa (ATS) savā reģionā - tas ir laika posms no pavasara līdz rudenim, kurā diennakts vidējā gaisa temperatūra pārsniedz +10°C. Latvijā kopumā šis rādītājs ir robežās no 1750°C - 2200°C.

Jaunākajām „Vīnogu Dārza” piedāvātajām lielogu vīnogu šķirnēm ATS ir nepieciešama no 2200°C līdz 2500°C. No tā var secināt, ka klajā laukā vīnogas nevar stādīt, jo ir nepieciešams paaugstināt šo aktīvo temperatūru summu. Rūpēs par ražu, Latvijā arī ābeļdārzus stāda vietā, kura ir norobežota no ziemeļu un valdošajiem vējiem.

Kā nodrošināt vīnogai siltumu

ATS var paaugstināt, ja vīnogas stāda pie mājas, pagraba vai garāžas dienvidu sienas - vietā, kura ir norobežota no jau pieminētajiem ziemeļu un valdošajiem vējiem. Ja brīvas dienvidu sienas nav, tad iesakam uzbūvēt dēļu žogu , pie kura stāda vīnogas. Tādā vietā temperatūra vienmēr ir par 3-8°C augstāka nekā klajumā.
Līdz ar to, no pavasara līdz rudenim ATS pieaug par 400-800°C un sasniedz jau 2200°C pat Latvijas visaukstākajos (!) reģionos, kas jau ir pietiekami, lai vīnogas nogatavotos un aizmestos raža nākamajam gadam, un nobriestu viengadīgie dzinumi. Bet siltākās Latvijas vietās paaugstinot ATS, tā pietuvojas 2600°C atzīmei!
Papildus tam, zemi ap vīnkokiem vēlams noklāt ar melnu agrotīklu, kas pa dienu paaugstinātu temperatūru augsnē, bet savukārt naktī neļautu tai atdzist.

Mitrums

Vīnkoku augšanas nodrošināšanai ir nepieciešams arī mitrums, par kura trūkumu lielākoties Latvijas apstākļos nav jāsūdzas. Vasaras mēnešos izkrīt 400 - 500 mm nokrišņu, kas ir aptuveni 70 % no gada nokrišņu daudzuma.
Vīnkokam nepieciešams 400 – 600 mm nokrišņu gadā. Mitruma Latvijā ir vairāk kā nepieciešams vīnogu augšanas nodrošināšanai.

Vai dienas gaisma Latvijā ir pietiekama

Vīnogai, tāpat kā jebkuram augam ir vajadzīga dienas gaisma. Salīdzinot ar Krievijas un Ukrainas dienvidu reģioniem, Latvijā vasarā ir par aptuveni sešām stundām garāka diena, tātad fotosintēzes process ir garāks par 25-30%!
Šī iemesla dēļ Latvijas klimatiskajos apstākļos fotosintēzes un mitruma ietekmē šīs jaunās lielogu vīnogu šķirnes aug īpaši spēcīgi. Tagad tikai nedrīkst aizmirst par kopšanas darbu veikšanu - zaļās operācijas vīnkoku veģetācijas periodā un vīnkoka apgriešana rudenī.

Piemērotākie Latvijas reģioni vīnogu audzēšanai

Salīdzinot klimatu dažādos Latvijas reģionos, īpaši izceļas Latgale ar karstajām vasarām, kas veicina vīnkoku ražību. Uz ziemu gan vīnkoki ir jāpiesedz. Kurzemē klimatu nosaka Baltijas jūras tiešā ietekme ar relatīvi vēsām vasarām, mērenām ziemām un biežiem atkušņiem, kas var nelabvēlīgi ietekmēt augu ziemcietību, kā arī pakāpeniska ziemas gaisa temperatūras pazemināšanās virzienā no R uz A, un vasaras temperatūras pieaugums. Latgalē ir izteiktāks kontinentāls klimats ne tikai ar siltākām vasarām, bet arī ar aukstākām ziemām un stabilāku sniega segu.

Mainoties vietējiem apstākļiem, ko nosaka reljefa formas, tā noslēgtība, bezmežu un mežu teritoriju attiecība, lielu atklātu ūdeņu vai purvu esamība, cilvēku darbības veidotas ainavas (ciems, transporta maģistrāle, parks u.c. faktori), var mainīties arī attiecīgās teritorijas klimatiskie apstākļi. Tā, ar īpaši augstu salnu iespējamību izceļas Ķemeru nacionālā parka teritorija, Ropaži, Skrīveri, Stende, Saldus u. c.
Savukārt silts klimats vasarā ir Rucavā, dabas liegumā „Pededzes lejtece” (dabas liegums atrodas Madonas rajona Indrānu, Balvu rajona Rugāju, Gulbenes rajona Daukstu un Stradu pagastā), u.c.

Raksturīgi, ka ziemas sezonā noslēgtajās starppauguru ieplakās veidojas savdabīgi aukstuma “ezeri”. Tie rodas bezvēja naktīs, vēsākam (blīvākam) gaisam ieplūstot ieplakās pa nogāzēm. Temperatūra šajās ieplakās var būt par 5°C zemāka nekā pauguru virsotnēs. Tas ir jāņem vērā izvēloties vietu vīnogu stādīšanai, jo paugurainais reljefs, mežaudzes, upju ielejas, kā arī citi faktori izraisa dažādus klimatisko apstākļus. Tā piemēram, pauguru dienvidu virziena nogāzes ātrāk iesilst un ir pasargātas no aukstajiem vējiem. Mežu iekšienē sniegs saglabājas ilgāk un augsne lēnāk iesilst. Upju ielejās raksturīgas agrākas salnas un zemākas temperatūras.

Vīnkokiem tāpat kā augļkokiem, pārziemošanai labvēlīgākas ir stabilas ziemas nekā bieži atkušņi. Dabiskā ainavā klimatisko elementu izmaiņas, tātad arī vīnogu audzēšanas vietas izvēli galvenokārt nosaka reljefa apstākļi un mežainums, nevis ģeogrāfiskā vieta. Piemēram, uz Z vai ZR vērsta nogāze vai ieleja Dobeles rajonā jebkurā gadījumā būs mazāk piemērota kā D vai DA nogāze ar vēja aizsargstādījumiem norobežota vieta Valkas rajonā.
Ja iezīmējam Latvijas kartē robežu Auce – Dobele –Rīga – Jēkabpils – Varakļāni – Kārsava, tad uz dienvidiem no šīs līnijas ir vislielākā aktīvo temperatūru summa - 2000°C - 2200°C, tātad šī vieta būs vairāk piemērota vīnogu audzēšanai.
Savukārt ar viszemāko ATS Latvijā ir Vidzemes augstiene (ATS 1750°C). Joslā Stende – Sabile – Saldus vēlu pavasarī parasti ir salnas, kas saīsina vīnkoka augšanas periodu (ATS ir 1800°C - 1900°C), tādēļ jārēķinās, ka šajā reģionā vīnkoki ir jāsargā no salnām.
Savukārt joslā Kuldīga – Skrunda un uz rietumiem līdz pat Aizputei ir visvairāk apmākušos dienu, kas samazina ATS līdz 1900°C. Vidējā vasaras temperatūra Kurzemē ir par 0,5°C zemāka nekā Limbažu, Valmieras, Cēsu, Gulbenes un Balvu reģionos.

Dati apkopoti izmantojot Latvijas ģeogrāfijas atlantu, resursus internetā un personīgos novērojumus 19 gadu garumā

vīnogasKontakti | Sitemap|

Copyright ©2008 www.VinoguDarzs.lv   All rights reserved